Latvijā ir viens no augstākajiem HIV infekcijas izplatības rādītājiem un jaunatklāto gadījumu skaitiem ES, kam par iemeslu kalpo visas mērķa grupas un riskam pakļautās sabiedrības daļas nesasniedzoša profilakse, nepietiekama un vēlīna HIV diagnostika, kā arī novēloti uzsākta specifiskā pretvīrusu terapija (“ārstēšana – kā profilakse’’).

Novēlota ārstēšanas uzsākšana veicina infekcijas transmisiju gadījumu skaitu, un tāpēc Latvijā vīrusa izplatība notiek ievērojami straujāk nekā citās valstīs. Arī AIDS izplatība Latvijā ir augstākā ES valstīs.

Ir arī ‘medaļas otra puse’. Cilvēkiem ar HIV/AIDS ārstēšana nozīmē dažādu medikamentu (vairāku zāļu kombināciju) konsekventu lietošanu ik dienu visu mūžu. Diemžēl ne visi spēj un vēlas šo stingro režīmu ievērot – nenāk regulāri pie ārstiem, nelieto regulāri zāles, bet tas draud ar vīrusa pielāgošanos vai pierašanu pie zālēm (attīstās rezistences pret HIV pretvīrusu līdzekļiem) un tad tās vairs nepalīdz. Līdz ar to turpmākais ārstniecības process kļūst grūtāks un sarežģītāks.

Pacienta līdzestība* ir izšķiroša – ja viņam ir zināšanas par šo infekciju un viņš savlaicīgi griežas pie ārsta –speciālista, uzsāk speciālo HIV infekcijas novērošanu un ārstēšanu, slimība tiek kontrolēta un vīrusa izplatība apturēta.

*Līdzestība – emocionālā līdzās būšana, kontakts un sadarbība, ko ārsts un pacients kopīgi īsteno ārstēšanās procesa gaitā.