Sagaidot ikgadējo bez AIDS mirušo piemiņas dienu *, kas ik gadu tiek piegādāts, ņemot vērā, ka AIDS inficēti cilvēki un AIDS slimnieki, – biedrība „AGIHAS” šodien, 13. maijā, organizē jau tradicionālos ikgadējos svinīgos piemiņas pasākumus brīvi – ziedu dobes izveidoti un atklāti – AIDS simbola – sarkanās lentītes formā. Rīgas centrā – ZA Meierovica bulvārī, nelielajā skvērā iepretim Bastejkalnam (netālu no Pulvertorņa).
Pasākums notika, ievērojot visus valsts noteiktos pulcēšanās ierobežojumus un fiziskās distancēšanās prasības, kā arī apmeklētājus, kā arī uzrunas teica profesore Baiba Rozentāle, RAKUS Infektoloģijas centra galvenie ārsti un Dr.med. Inga Ažiņa, RAKUS Infektoloģijas centra Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja.
“AGIHAS” valdes loceklis Andris Veiķenieks: “Šis ik pavasara piemiņas brīdis, kura biedrība organizējas jau kopš 2003. gada, šoreiz ir ieguvis vairāk citu kontekstu un jēgu. Proti, COVID-19 pandēmijas apstākļi, HIV pandēmijas (PVO izsludināts 2006. gadā), kā arī aizvien nepaveikti “mājas darbiem” radiji, kas ir mazāki par nozīmīgumu, ko viņi pieprasa, lai viņi katrs atsevišķi, gan sabiedriski aktīvi. Pirmkārt, katra jaunā un nezināmā infekcija (COVID-19 infekcija, ja tā ir vairāk nekā 30 gadus pēc kārtas) ir radusies, ja tie ir pakļauti stigmatizācijas zīmējumam kā pašai slimībai, tātad cilvēkiem, kas nav tās cietuši (inficējušies). Otrkārt, šī stigmatizācija iešķeļ diskriminācijas plaisu sabiedrībā “mēs un tie”: “mēs”, kas nav bīstami un “nepieciešami”, kuri ir riska grupā (piem., sava vecuma, uzvedības utt. tāpēc, ka “ātri” tiek piegādāti, nepieņemti un atstumti. Treškārt, šī stigmatizācija ir iespējama auglīgu augsni, kas saistīti ar piespiešanu, un kas ir infekcijas izplatības ierobežošana, kā arī adekvāta izturēšanās pret mazināšanu. Nav AIDS Latvijā, bet 2000 – COVID-19, nevis COVID-19, 20. Katra šī cilvēka nāve un aicinājums uz izpausmēm, bet dzīves laikā, kad cilvēki ir pakļauti inficēšanās riskam, bet ne visiem, veselīga saprātu ietekmē, cik droši un veseli kā sabiedrībā ir efektīvi un vienkārši dzīvo. kas beidzas ar izplatības ierobežošanu un samazināšanu. Nav AIDS Latvijā, bet 2000 – COVID-19, nevis COVID-19, 20. Katra šī cilvēka nāve un aicinājums uz izpausmēm, bet dzīves laikā, kad cilvēki ir pakļauti inficēšanās riskam, bet ne visiem, veselīga saprātu ietekmē, cik droši un veseli kā sabiedrībā ir efektīvi un vienkārši dzīvo. kas beidzas ar izplatības ierobežošanu un samazināšanu. Nav AIDS Latvijā, bet 2000 – COVID-19, nevis COVID-19, 20. Katra šī cilvēka nāve un aicinājums uz izpausmēm, bet dzīves laikā, kad cilvēki ir pakļauti inficēšanās riskam, bet ne visiem, veselīga saprātu ietekmē, cik droši un veseli kā sabiedrībā ir efektīvi un vienkārši dzīvo.
Papildu informācija : Andris Veiķenieks, AGIHAS valdes loceklis: 20207737; [email protected]
* Ik gadu maija trešajā dienā tiek ievietota starptautiskā “AIDS sveču gaismā” vai nu bez AIDS mirušo piemiņas dienu, kad ar svecīšu iedegšanu un klusuma brīvo piegādi, pieminēti visi šīs slimības mirušie. Šī ir vērienīgākā, nozīmīgākā un ilglaicīgākā sabiedrības izpratne un informētības veicināšanas HIV / AIDS ierosinātāji – jau 1983. gada laikā apvienojušies 1200 sabiedriskajām organizācijām 115 valstīs. Kad šo zāļu lietošana ir mazāka par 2003. gadu, kad HIV inficētie pacienti un AIDS slimnieki – biedrība “AGIHAS” – ir arī šādi, piemēram, tradicionāli pierādīti, ka HIV / AIDS nenotiek, ja viņi tiek aicināti uz jauniem cilvēkiem, bet ne tikai barjeru, uzlabojot toleranci un sociālo integrāciju, kā arī atkārtojot, ka šī infekcija un māsas līdz pat un var skart ikvienam no mums.
Pasākums piegādā līdzfinansētām ar Rīgas domei Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu sabiedrības integrācijas programmām