Arī HIV pozitīva sieviete var dzīvot kvalitatīvu dzīvi: mācīties un strādāt, sportot un ļauties vaļaspriekiem, veidot pilnvērtīgas emocionālas un seksuālas attiecības, kā arī laist pasaulē no HIV infekcijas brīvu mazuli. Jo HIV infekcija šodien vairs nav fatāla saslimšana, bet gan hroniska, vadāma infekcijas slimība. Ar vienu nosacījumu – ja sieviete ārsta nozīmēto terapiju lieto visu mūžu, jo HIV infekciju ar medikamentu palīdzību ir iespējams lieliski kontrolēt, bet ne no tās atbrīvoties. Un tomēr, ņemot vērā sievietes ķermeņa fizioloģiju un viņas dzīves ‘cikliskumu’, sadzīvošana ar HIV infekciju viņai dažkārt var būt sarežģītāka nekā vīrietim.
HIV un sievietes hormonālā sistēma
Gluži tāpat kā imūnsistēmu, HIV var ietekmēt arī sievietes hormonālo sistēmu. Piemēram, viņa var piedzīvot cikla izmaiņas, jo īpaši, ja ir zems par imunitāti atbildīgo šūnu līmenis un/vai augsta vīrusa slodze.
Menstruālās izmaiņas var būt dažādas, t.sk.: gari intervāli starp mēnešreizēm; mēnešreižu neesamība, kam par iemeslu nav grūtniecības iestāšanās.
Auglība un menopauze
HIV var iespaidot sievietes organisma spēju ražot hormonus – estrogēnu un progesteronu. Savukārt šīs izmaiņas var ietekmēt viņas auglību (spēju palikt stāvoklī), kā arī veicināt agrīnu menopauzes iestāšanos (reproduktīvo funkciju izbeigšanos), jo sevišķi, ja ir zems par imunitāti atbildīgo šūnu līmenis.
Reproduktīvā un seksuālā veselība
Dažādas reproduktīvās veselības (ginekoloģiskās) problēmas biežāk skar tieši HIV+ sievietes, turklāt mēdz būt daudz smagākas un grūtāk ārstējamas.
Medikamentu blakusparādības
HIV terapija sievietēm iedarbojas tikpat efektīvi kā vīriešiem, taču ir dažas medikamentu blakusparādības, kas sievietēm novērojamas biežāk. Pastāv arī HIV zāļu mijiedarbības risks ar citiem medikamentiem, t.sk., perorālās kontracepcijas līdzekļiem.