Visas zāles HIV infekcijas ārstēšanai cilvēkiem ar apstiprinātu diagnozi ir bez maksas, arī par uzturēšanos slimnīcā nav jāmaksā. Lai vajadzības gadījumā savlaicīgi varētu uzsākt bezmaksas specifisko ārstēšanu, HIV inficētajiem cilvēkiem jāvēršas SIA „Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas” stacionārā „Latvijas Infektoloģijas centrs”.
Noteikt jeb diagnosticēt inficēšanos ar vīrusu iespējams ar „HIV testa” jeb asins pārbaudes palīdzību. HIV tests ietver gan asins analīzi, gan pirmstesta un pēctesta konsultāciju, kuru laikā medicīnas darbinieks izskaidro visus ar HIV/AIDS saistītos jautājumus. HIV tests ir konfidenciāls – tas nozīmē, ka gan konsultācijas saturs, gan testa rezultāts zināms tikai ārstam un pacientam. Negatīvs HIV testa rezultāts norāda, ka asinīs nav atklātas antivielas pret HIV. Tas nozīmē, ka cilvēks nav inficējies ar HIV, vai arī organismā vēl nav izveidojušās antivielas, un tādēļ analīzes neuzrāda inficēšanos. Pozitīvs HIV testa rezultāts nozīmē, ka cilvēks ir inficējies ar HIV. Latvijā asinis izmeklēšanai uz HIV var nodot jebkurā laboratorijā ar vai bez ārsta nosūtījuma. HIV eksprestestu, kas ļauj rezultātus uzzināt jau pēc aptuveni 20 minūtēm, bez maksas un anonīmi var veikt arī kādā no HIV profilakses punktiem. Ja tests uzrādījis pozitīvu HIV rezultātu, tad nekavējoties jāvēršas SIA „Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas” stacionārā „Latvijas Infektoloģijas centrs” (Rīgā, Linezera ielā 3), vai pie tuvākā infektologa (Valmierā, Rēzeknē, Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī, u.c. pilsētās), kurš veiks galīgo HIV infekcijas diagnozes apstiprināšana.
Sadzīves kontaktu ceļā – sarokojoties, apskaujoties, skūpstoties, šķaudot vai klepojot – ar HIV inficēties nav iespējams. Infekciju var iegūt tikai no inficēta cilvēka bioloģiskajiem šķidrumiem – asinīm, dzimumorgānu izdalījumiem (spermas un vagīnas izdalījumiem) un mātes piena, ja tie nonāk otras personas organismā caur bojātu ādu vai gļotādu.
Pie manikīra, friziera un zobārsta ar HIV inficēties faktiski nav iespējams. Pat gadījumā, ja šo profesiju pārstāvji nav pilnībā ievērojuši instrumentu dezinfekcijas/sterilizācijas prasības, inficēšanās risks ir ļoti zems – HIV ārējā vidē dzīvot nespēj, tāpēc kontaktam ir jābūt tiešam vai tūlītējam.
Ja inficēts cilvēks ievēro piesardzību attiecībās ar citiem – neļauj saskarties ar savām asinīm un seksa laikā izmanto prezervatīvu, viņš sabiedrību neapdraud. Lietojot kopīgus sadzīves priekšmetus – telefonu, datoru, dvieli u.c., apmeklējot ārstniecības iestādes, lietojot kopīgu uzturu un traukus, apmeklējot kopīgas tualetes, dušas vai peldoties baseinā, kā arī braucot sabiedriskajā transportā, inficētā persona apkārtējos neapdraud. Inficētai personai ir svarīgi ir zināt, kā rīkoties, lai neapdraudētu citus un pēc iespējas ilgāku laiku saglabātu savu veselību. Pacienti, kuri lieto antiretrovirālo terapiju un kuriem vīrusa slodze asinīs ir nenosakāma, savu partneri inficēt nevar.
Kaut joprojām Latvijā procentuāli lielākā ar HIV inficēto daļa ir narkotiku lietotāji, kuri, injicējot narkotikas, lieto kopīgas šļirces, šis ir viens no izplatītākajiem mītiem. Patiesībā šobrīd Latvijā no jauna HIV inficētie pacienti ir sievietes un vīrieši vecumā no 25 – 45 gadiem, no kuriem vairāk kā puse ir inficējušies nevis homoseksuālās, bet gan heteroseksuālās attiecībās.
Ja HIV tests uzrādījis pozitīvu rezultātu, cilvēks ir HIV nēsātājs, bet tas nenozīmē, ka viņam jau ir AIDS! Pateicoties HIV/AIDS ārstēšanai paredzēto medikamentu efektivitātei un drošībai, HIV vairs nav nāvējoša diagnoze – šodien tā ir hroniska un vadāma infekcija! Lai arī šobrīd vēl nav metodes, kā organismu no šī vīrusa atbrīvot pilnībā, ar līdzestīgu un atbildīgu pacienta attieksmi slimības gaitu lielā mērā ir iespējams kontrolēt, ilgstoši saglabāt pilnvērtīgu dzīves kvalitāti un ievērojami attālināt stāvokļa pasliktināšanos. Svarīgi apzināties, ka tikai un vienīgi sadarbība ar speciālistiem (infektologu, uzticamu ģimenes ārstu), regulāra un atbildīga pret HIV terapijas lietošana spēj pagarināt dzīvildzi.