HIV diagnostiku un ārstēšanu kavē aizspriedumi mediķu vidū – līdzēt var izglītošana un informācija

Kaut arī medicīnas aprūpes speciālistu vidē aizspriedumi pret HIV jeb HIV stigma ir mazāka nekā sabiedrībā kopumā, tā tomēr ir visai augsta – tikai 60% HIV pacientu nav jutuši aizspriedumainu attieksmi no medicīnas aprūpes personāla puses. Mazināt aizspriedumus, tādējādi veicinot HIV diagnostiku un ārstēšanu, ir iespējams tikai ar plašāku veselības aprūpes speciālistu izglītošanu un informēšanu par šo diagnozi, turklāt gan studiju procesā augstskolās, gan arī pastāvīgi visas darba dzīves laikā.

HIV pacientu atbalsta biedrība “AGIHAS” ir veikusi Latvijas HIV Stigmas indeksa pētījumu, aptaujājot aptuveni 400 cilvēkus ar HIV par viņu pieredzi sabiedrībā un veselības aprūpē. Kopumā 44% cilvēku ar HIV atzina, ka ir jutuši stigmatizējošu attieksmi no sabiedrības. No ārstu puses aizspriedumaina attieksme sastapta mazāk – 75% cilvēku ar HIV nav jutuši stigmatizējošu attieksmi no HIV aprūpes personāla puses un 60% nav jutuši stigmatizējošu attieksmi no cita medicīnas aprūpes personāla puses. Tas liecina, ka veselības aprūpes darbinieki, kas ir specializējušies infekcijas slimību ārstēšanā, ir mazāk aizspriedumaini nekā viņu kolēģi no citām nozarēm.

Pētījuma rezultātus par HIV stigmu mediķu vidē un iespējas, kā to varētu mazināt, nozares eksperti apsprieda AGIHAS un Latvijas Ārstu biedrības rīkotā diskusijā. Diemžēl vairāku nozaru ārstu asociāciju pārstāvji, par ko pētījumā bija izteiktas kritiskas piezīmes, uz diskusiju neieradās. “Vai tas nozīmē, ka HIV stigma ir tik liela, ka ārsti pat nevēlas par to runāt un ignorē Ārstu biedrības un pacientu organizācijas uzaicinājumu?” vaicā AGIHAS valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks. Tāpat uz diskusiju bija aicināts, bet neieradās arī tiesībsargs. “Varam secināt, ka tiesībsarga birojā HIV pacientu tiesību ievērošana un aizspriedumu mazināšana nav svarīga, neesam viņu uzmanības cienīgi,” rezumē A. Veiķenieks.

To, ka veselības aprūpes darbinieku attieksmes jautājums ir tiešā veidā saistīts ar zināšanām un informētību, atzina visi Latvijas Ārstu biedrības un AGIHAS rīkotās ekspertu diskusijas dalībnieki – gan ārsti infektologi, gan ģimenes ārsti un māsas, gan atbildīgo valsts institūciju un augstskolu pārstāvji.

“Aizspriedumi ir svarīgi nevis paši par sevi, bet tie tiešā veidā kavē HIV atklāšanu un savlaicīgu ārstēšanu. Zinot aizspriedumaino attieksmi, cilvēks ar aizdomām par HIV baidās iet pie ārsta un klausīties nosodošu moralizēšanu, un viņš arī neaiziet pie ārsta. No otras puses, mēs mediķu vidē zinām daudzus gadījumus, kad cilvēks ir vairākas reizes gadā nokļuvis slimnīcā ar zīmīgām saslimšanām, bet nav veikts HIV tests, jo “viņš taču bija normāls”. Un tad pēc krietna laika HIV tiek atklāts, bet cilvēkam vairs nav atlikusi nekāda imunitāte, un viņš nomirst. Faktiski viņš ir miris mediķu aizspriedumu dēļ, jo ir izskatījies pārāk normāls viņu priekšstatiem – mēs laikam joprojām iedomājamies HIV pacientu kā galīgi nolaidušos narkomānu,” stāsta Stigmas indeksa galvenā pētniece Anda Ķīvīte – Urtāne.

Arī pārējie diskusijas dalībnieki dalījās pieredzes stāstos par vēlīnu diagnostiku un apgrūtinātu HIV ārstēšanu, kam pamatā bieži vien ir zināšanu trūkums.

“Ģimenes ārsti vispār šobrīd ir izstumti no HIV diagnostikas un ārstēšanas, jo HIV aprūpe Latvijā ilgu laiku bija koncentrēta tikai vienā stacionārā. Attieksme pret to bija kā pret reto slimību. Bet HIV nav retā slimība! Tā ir diezgan izplatīta diagnoze, kuras noteikšanā un parastu gadījumu ārstēšanā ģimenes ārsti noteikti varētu piedalīties,” diskusijā teica Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs. “Es gan arī saprotu, ka ne visi mani kolēģi par to būtu sajūsmā,” piebilda dakteris.

Veselības ministrijas Sabiedrības veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane solīja sagatavot ministrijas vadlīnijas par HIV diagnostiku, kā arī pētījuma secinājumus ņemt vērā, gatavojot nākamo HIV infekcijas ierobežošanas plānu 2021.-2023. gadam.

“Ir īstais brīdis pievērsties HIV stigmas jautājumiem, jo Latvijā beidzot ir atcelti ārstēšanas ierobežojumi. Tagad jāmazina jebkādi šķēršļi HIV diagnostikai un ārstēšanai, tai skaitā arī tādi, ko rada aizspriedumi pret šo diagnozi. Dažādu nozaru mediķi būtu bieži jāaicina uz izglītojošiem pasākumiem, lai mēs pēc iespējas vairāk uzzinātu par HIV, pārstātu no tās baidīties paši un baidīt pacientus,” rezumēja Latvijas RAKUS Latvijas Infektoloģijas centra Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja, infektoloģe Inga Ažiņa.